Imūnsistēma ir tā, kas aizsargā mūsu ķermeni no slimībām un infekcijām. Imunitātes uzlabošana ir aktuāla tēma, bet tikai retais zina, ko tieši šis jēdziens nozīmē. Iegūsti atbildes!
Ikdienas steigā bieži vien aizmirstam par regulārām, sabalansētām maltītēm un gremošanas veselību, ja vien tā pati neliek par sevi manīt. Kurš būtu domājis, ka tieši zarnu mikroflora ir tā, kas visvairāk organismā nosaka, cik laba būs mūsu imunitāte. Kāpēc arvien vairāk sastopamies ar gremošanas problēmām? Pēdējo 100 gadu laikā ēdiens, ko uzņemam ikdienā, ir krietni
Mikrobiota ir moderns vārds, kas kļuvis arvien biežāk lietots, bet tikai retais zina tā nozīmi. Mikrobiota ir mikroorganismu kopums, kas apdzīvo kādu noteiktu ķermeņa reģionu. Šajā rakstā tuvāk apskatīsim zarnu mikrobiotu un to, kāpēc tā ir īpaši svarīga mūsu veselībai un imunitātei. Zarnu mikrobiota ir daudzveidīga un sastāv no neskaitāmām baktēriju sugām – saskaņā ar
Laikapstākļiem kļūstot rudenīgiem, pavisam viegli var saaukstēties un saķert vīrusus. Stiprināt imunitāti pret dažādām saslimšanām var ne tikai lietojot vitamīnus. Sevišķu lomu imunitātes veicināšanā spēlē arī vēdera mikroflora. Var šķist neticami, bet tieši mikroorganismu kopums mūsu zarnu traktā iesaistās imunitāti regulējošos procesos. Tas nozīmē, ka rūpējoties par zarnu mikrofloru, tiešā veidā atbalstām arī savu imūno
Imunitāte ir organisma spēja pretoties dažādiem slimību ierosinātājiem, piemēram, baktērijām un vīrusiem.
Lai imunitāte darbotos labi, tai jābūt sabalansētai, jāspēj noteikt, kas organismam ir labvēlīgs, kas kaitīgs, un attiecīgi reaģēt. Tieši šī līdzsvara veidošanos mēs varam ietekmēt paši.
Pētījumos pierādīts, ka pietiekams D vitamīna līmenis uzlabos organisma spēju kontrolēt infekcijas un mazināt iekaisumu. D vitamīns arī palīdz novērst elpceļu slimības un samazināt to smagumu.
Būtiska D vitamīna funkcija ir aktivēt T leikocītus – šūnas, kas faktiski atklāj un iznīcina svešus mikroorganismus, piemēram, vīrusus. Tādēļ uz visu balto asins šūnu (leikocītu) virsmām atrodas D vitamīna receptori.
Viens no imūnsistēmas uzdevumiem ir pasargāt mūs no kaitīgām baktērijām. Labvēlīgās – probiotiskās – baktērijas dažādos veidos palīdz šajā darbā. Svarīgi, ka probiotiķi ietekmē arī mūsu imūno šūnu aktivitāti, mazinot iekaisumu un regulējot šūnu savstarpējo sazināšanos. Ir pierādīts, ka varam ārstēt un pat novērst slimības, lietojot pārtikas produktus un piedevas, kas satur dzīvas, noteikta veida labvēlīgās baktērijas.
Pamatā imunitāte sastāv no diviem tās veidiem – iedzimtās un iegūtās imunitātes. Taču iegūtā imunitāte iedalās vēl divos apakšveidos – pasīvajā un aktīvajā imunitātē, un katra no tām var būt dabiski vai mākslīgi iegūta.
Vakcinācijas mērķis ir stimulēt antivielu ražošanu un imunoloģiskās atmiņas veidošanos bez slimības. Vakcīna (atšķirībā no slimības) nav bīstama, jo satur īpaši apstrādātus, novājinātus vai nedzīvus slimības ierosinātājus, kas neizraisa pašu slimību. Vakcīnas “apmāca” imūnsistēmu radīt antivielas tāpat kā tās tiek radītas slimojot.
Jā, stress novājina imunitāti. Emocionāla slodze var izraisīt plašu veselības problēmu spektru, tostarp vēdera un galvas sāpes, izsitumus, infekcijas u.c.
Sabalansēts uzturs un veselīga zarnu mikroflora ir viens no veselības stūrakmeņiem. Sabalansēts uzturs ne tikai nodrošina organismu ar enerģiju visas dienas garumā, bet arī palīdz uzturēt “slaido līniju”.
Veselam organismam, cīnoties ar infekciju, rodas dabiska imūnsistēmas reakcija – citokīnu (īpašu proteīnu) izdalīšanās nepieciešamā daudzumā.
Pie smagas imūnrekacijas organisms asinīs pārāk ātri atbrīvo pārāk daudz iekaisumu veicinošu citokīnu, un rodas citokīnu vētra. Tas ir bīstami, jo citokīni vēršas ne tikai pret vīrusa skartajām zonām organismā, bet arī rada iekaisumu veselos audos.
Šādas citokīnu vētras raksturīgas arī Covid-19 infekcijai.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) dažādām vecuma grupām ir noteikusi pieļaujamās diennakts devas, kas ir pilnīgi drošas D vitamīna lietošanai ilgstošā laika periodā.