Ikdienas steigā bieži vien aizmirstam par regulārām, sabalansētām maltītēm un gremošanas veselību, ja vien tā pati neliek par sevi manīt. Kurš būtu domājis, ka tieši zarnu mikroflora ir tā, kas visvairāk organismā nosaka, cik laba būs mūsu imunitāte. Kāpēc arvien vairāk sastopamies ar gremošanas problēmām? Pēdējo 100 gadu laikā ēdiens, ko uzņemam ikdienā, ir krietni
Mikrobiota ir moderns vārds, kas kļuvis arvien biežāk lietots, bet tikai retais zina tā nozīmi. Mikrobiota ir mikroorganismu kopums, kas apdzīvo kādu noteiktu ķermeņa reģionu. Šajā rakstā tuvāk apskatīsim zarnu mikrobiotu un to, kāpēc tā ir īpaši svarīga mūsu veselībai un imunitātei. Zarnu mikrobiota ir daudzveidīga un sastāv no neskaitāmām baktēriju sugām – saskaņā ar
Laikapstākļiem kļūstot rudenīgiem, pavisam viegli var saaukstēties un saķert vīrusus. Stiprināt imunitāti pret dažādām saslimšanām var ne tikai lietojot vitamīnus. Sevišķu lomu imunitātes veicināšanā spēlē arī vēdera mikroflora. Var šķist neticami, bet tieši mikroorganismu kopums mūsu zarnu traktā iesaistās imunitāti regulējošos procesos. Tas nozīmē, ka rūpējoties par zarnu mikrofloru, tiešā veidā atbalstām arī savu imūno
Rudenī pastiprināti meklējam veidus, kā sagatavot imunitāti nākošajam ziemas periodam. Ko nozīmē jēdziens zarnu mikroflora un kāpēc imunitāte tiek tik cieši ar to saistīta? Par zarnu mikrofloru sauc baktēriju un citu mikroorganismu kopumu, kas apdzīvo zarnu traktu. Zarnu mikroflora cilvēkam sāk veidoties jau dzimšanas brīdī, nonākot saskarsmē ar dzemdību ceļiem, un turpina nobriest un mainīties
Pēdējos gados arvien vairāk pētīta neparastā saikne starp zarnu mikrobiomu un cilvēka imunitāti. Speciālisti atzīst – mikroorganismu līdzsvaram zarnās ir svarīga loma imunitātes veicināšanā. Taču kas īsti ir šie mikroorganismi un kā tie ietekmē mūsu veselību? Kas ir mikrobioms? Cilvēka mikrobioms ir ļoti interesanta substance. Tas ir triljoniem sīku mikroorganismu kopums, kas nodrošina mūsu organisma
Laikapstākļiem kļūstot ziemīgākiem, pavisam viegli var saaukstēties un saķert vīrusus. Stiprināt ģimenes imunitāti pret dažādām saslimšanām var ne tikai lietojot vitamīnus. Sevišķu lomu imunitātes veicināšanā spēlē arī vēdera mikroflora. Var šķist neticami, bet tieši mikroorganismu kopums mūsu zarnu traktā iesaistās imunitāti regulējošos procesos. Tas nozīmē, ka rūpējoties par zarnu mikrofloru, tiešā veidā atbalstām arī savu
Mājas mīluļi ģimenē ienes tik daudz sajūsmas un pozitīvas enerģijas, taču nav noslēpums, ka daloties savā priekā, dzīvnieki dalās arī ar baktērijām un parazītiem. Lai mājdzīvnieki neatstātu sekas uz mūsu imunitāti un zarnu mikrofloru, ikdienā varam piekopt dažas vienkāršas lietas. Mūsu zarnu traktā dzīvo neskaitāmi daudz un dažādu baktēriju. Zināms, ka 70-80% imunitātes rodas tieši
Šī ziema mūs nelutina ar laikapstākļiem, kā arī apkārt klejo vīrusi, un pie novājinātas imunitātes tos ir viegli saķert. Konsultējāmies ar gastroenterologu, lai noskaidrotu, kā gremošanas mikroflora saistāma ar imunitāti un kā to veicināt. Ir noskaidrots, ka 70 – 80% no organisma imūnajām šūnām atrodas kuņģa-zarnu traktā. Zarnu mikrofloru bieži mēdz dēvēt par “papildus orgānu”,
Lai gan par D vitamīna nozīmi runāts gana plaši, aizvien daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā neuzņem tik ļoti nepieciešamo D vitamīna profilaktisko devu. Jānorāda, ka tā uzņemšana ir akūti svarīga ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem jau kopš piedzimšanas brīža. Kā sarunā ar Māmiņu Klubu norāda bērnu endokrinoloģe Una Lauga-Tuniņa, D vitamīns bērniem ir ļoti svarīgs,
Slikta pašsajūta Aizlikts deguns un bieža šķaudīšana? Sāpošs kakls, klepus un nogurums? Visticamāk tā ir saaukstēšanās, ko izraisījis kāds no 200 vīrusiem, kas cilvēkam šķaudot vai klepojot, nokļuvuši gaisā. Ja papildus iepriekš minētajiem simptomiem pievienojies drudzis – 38 grādi un vairāk, galvas sāpes, muskuļu sāpes, izteikts nogurums, caureja, nelabums, vai vemšana, ļoti iespējams, ka tā ir gripa.
Aizlikts deguns un bieža šķaudīšana? Sāpošs kakls, klepus un nogurums? Visticamāk tā ir saaukstēšanās, ko izraisījis kāds no 200 vīrusiem, kas cilvēkam šķaudot vai klepojot, nokļuvuši gaisā. Ja papildus iepriekš minētajiem simptomiem pievienojies drudzis – 38 grādi un vairāk, galvas sāpes, muskuļu sāpes, izteikts nogurums, caureja, nelabums, vai vemšana, ļoti iespējams, ka tā ir gripa.
Pagājuši jau vairāki gadi kopš pirmajiem Covid-19 reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem Ķīnā. Šajā laikā pasaules farmācijas uzņēmumi, pētniecības institūti un citas organizācijas ir izveidojušas vairākas vakcīnas, kas palīdz mūsu imūnsistēmai viegli pārslimot vai nesaslimt nemaz ar Covid-19.
Nepietiekams D vitamīna līmenis organismā negatīvi ietekmē imūnsistēmu, tā kļūst vājāka. Bieži pirmās pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu, var būt nogurums un nomākts garastāvoklis, īpaši bieži tas novērojams pavasarī, kad pēc garās ziemas visas D vitamīna rezerves ir izsmeltas.
Kamēr gozējamies vasaras saulē, rudens šķiet pavisam tālu. Tāpat arī par D vitamīna lietošanu vasarā domājam mazāk. Bet vai zināji, ka imunitāte jāsāk stiprināt savlaicīgi, lai tā būtu spēcīga, iestājoties rudenim? D vitamīns veicina mūsu imunitāti, un tas ir sevišķi svarīgs rudens un ziemas periodā, kad apkārt plosās elpceļu slimības, piemēram, gripa vai Covid-19.
Vasara ir laiks, kad bērns saulē pavada visvairāk laika. Un lai gan varētu šķist, ka ar šiem saules stariem pietiek, lai uzturētu optimālu D vitamīna līmeni, situācija ir tālu no ideālas. D vitamīna sintēzi ādā aizkavē saules aizsargkrēmi un apģērbs, savukārt, neapdomīgi ilgi atrodoties tiešos saules staros, bērna maigā āda var apdegt.