Pagājuši jau vairāki gadi kopš pirmajiem Covid-19 reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem Ķīnā. Šajā laikā pasaules farmācijas uzņēmumi, pētniecības institūti un citas organizācijas ir izveidojušas vairākas vakcīnas, kas palīdz mūsu imūnsistēmai viegli pārslimot vai nesaslimt nemaz ar Covid-19.
Vai “stipra imunitāte” ir labi? Izrādās, ka Covid-19 gadījumā ne gluži.
Vispirms jāskaidro, ko ar vārdu savienojumu “stipra imunitāti” saprotam. Vienkārši sakot, stipra imunitāte ir organisma spēja pretoties saslimšanām. Taču medicīniski nav tāda vispārēja jēdziena kā “stipra” vai “vāja” imunitāte. Korekti būtu runāt par pareizu vai nepareizu, pietiekamu vai nepietiekamu imūno atbildi uz kādu noteiktu slimības ierosinātāju.
Covid-19 gadījumā situācija ir neparasta. Tieši pastiprināta organisma imūnā atbilde ir tā, kas izraisa dažādu audu un orgānu bojājumus. Koronavīruss rada tādu imūnās sistēmas kairinājumu, kas izraisa strauju, spēcīgu un ne vienmēr pareizu atbildi un imūnsistēma sāk “izmēģināt” dažādus variantus, cīņai ar šo vīrusu. Viens no Covid-19 izraisītajiem imūnsistēmas atbilžu veidiem ir gana bīstams – organismā tiek producēts liels daudzums šūnu, kuras ražo proteīnus, sauktus par citokīniem. Tieši šo citokīnu pārmērīgs daudzums asinīs, dēvēts par “citokīnu vētru”, var izraisīt plaušu un citu orgānu sistēmu iekaisumu, kas atsevišķos gadījumos var beigties pat ar pacienta nāvi. Tāpēc īpaši būtiska ir nevis “stipra imunitāte”, bet pareiza, savlaicīga un samērīga organisma imūnā atbilde.
D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmu
Jau 2005. gada pētījumā(1) tika aprakstīta D vitamīna spēja ietekmēt un regulēt imūno atbildi, novēršot pārāk lielu citokīnu ražošanu un pārmērīgu organisma reakciju. 2020. gada aprīlī parādījās jauns ASV Ilinoisas štata Ziemeļrietumu universitātes (Northwestern University) veikts pētījums(2). Tas vēl gaida kolēģu zinātnisko izvērtējumu, taču pētījumā izvirzītais pieņēmums ir vērā ņemams – slikti regulēta imūnā atbilde un jau iepriekš minētā postošā “citokīnu vētra” Covid-19 slimnieku organismā ir tieši saistīta ar D vitamīna deficītu. Savukārt pētnieki aprīļa publikācijā(3) izdevumā „Nutrients” iet vēl soli tālāk, apgalvojot, ka nav nejaušība, ka Covid-19 parādījās tieši ziemas periodā, kad Zemes Ziemeļu puslodes iedzīvotājiem ir sezonāli zemākais D vitamīna līmenis. Tāpat pētnieki arī ierosina, ka ikvienam pacientam un ārstniecības iestādes darbiniekam, kuram ir risks saslimt ar Covid-19, ir papildus jālieto D vitamīns, lai paaugstinātu savu D vitamīna līmeni asinīs un palīdzētu novērst infekcijas izplatīšanos.
Ko darīt, lai nesaslimtu ar Covid-19?
Katrs pats var parūpēties par savu un savas ģimenes veselību, lai novērstu iespēju saslimt, – gan ievērojot distancēšanos, rūpējoties par ikdienas higiēnu un izvairoties no kontaktiem ar iespējamiem slimniekiem, gan arī stiprinot savu organismu un nodrošinot savas imūnsistēmas funkcionalitāti.
Galvenie profilaktiskie ieteikumi pret Covid-19 ikdienai būtu šādi:
- atvēlēt pietiekami ilgu laiku miegam, jo pilnvērtīgs miegs ir ļoti būtisks organisma spēcināšanai,
- izvairīties no lieka stresa, tai skaitā pārlieku daudz negatīvām ziņām, jo ir pierādīta tieša saistība starp nervu sistēmu un imūnsistēmu,
- ievērot regulāras fiziskās aktivitātes, vēlams, svaigā gaisā,
- lietot pietiekami daudzveidīgu uzturu, kas nodrošina organismu ar nepieciešamajām uzturvielām,
- atcerēties par D vitamīna lietošanu, jo tikai ar uzturu un saules UV starojumu vien mūsu platuma grādos pietiekamu D vitamīna līmeni ir grūti nodrošināt, arī vasarā.