Ko darīt, ja piemeklējis kārtējais vīruss?

Aizlikts deguns un bieža šķaudīšana? Sāpošs kakls, klepus un nogurums? Visticamāk tā ir saaukstēšanās, ko izraisījis kāds no 200 vīrusiem, kas cilvēkam šķaudot vai klepojot, nokļuvuši gaisā. Ja papildus iepriekš minētajiem simptomiem pievienojies drudzis – 38 grādi un vairāk, galvas sāpes, muskuļu sāpes, izteikts nogurums, caureja, nelabums, vai vemšana, ļoti iespējams, ka tā ir gripa.

Saaukstēšanās nav nekas patīkams, tomēr parasti ir nepieciešamas tikai neliela atpūta un daži, pavisam vienkārši mājas līdzekļi – zāļu tējas, atpūta, spēcinošs un uzturvielām bagāts uzturs, lai šī slimība pārietu. Tieši tā pat arī vieglas gripas gadījumos.

Tomēr, ja ir gripas smagākā forma un ķermeņa temperatūra virs 38 grādiem saglabājas ilgāk kā 3 dienas vai ķermeņa temperatūra pārsniedz 39,5, noteikti apmeklējiet ārstu! Tā pat sazinieties ar ārstu, ja ir grūtības elpot, spēcīgas sāpes.

Cīņa ar saaukstēšanos vai gripu var izraisīt šķidruma trūkumu organismā, tādēļ nepieciešams uzņemt pēc iespējas vairāk ūdens. Speciālisti iesaka vismaz astoņas 250 ml glāzes dienā. Daļu no ūdens daudzuma lieliski aizstāj zāļu tējas – liepziedu, pelašķu, kumelīšu vai aveņu tēju, kam pievienots ingvers, kanēlis vai lakricas sakne. Ja slimības laikā tevi nomoka klepus, palīdzēs aveņu vai upeņu tēja.

Nepieciešams bieži vēdināt telpas, un parūpēties, lai tajās ir mitrs un silts gaiss.

Vēl viens svarīgs faktors, lai veiksmīgi atveseļotos, ir pareizs uzturs. Speciālisti iesaka produktus, kuru sastāvā ir augsts C vitamīna saturs – kivi, brokoļus, puķkāpostus, zaļos lapu salātus, lociņus, spinātus, apelsīnus, citronus, mandarīnus un citus citrusaugļus, asos čilli un saldos piparus. Ieteicams lietot arī “pretvīrusu” pārtikas produktus – ķiplokus, sīpolus, garšvielas – kurkumu, krustnagliņas un kanēli, svaigas ogas, siltas tējas, zupas un buljonus.

Kā viens no būtiskiem papildus faktoriem minams D vitamīns, kas uzņemts pietiekamā daudzumā palīdz normālas imūnsistēmas funkcionēšanai. Japānā veiktais pētījums apstiprināja, ka tiem, kuri atbilstošās devās uzņēma D vitamīnu, līdz pat 42% samazinājās saslimšana sezonālo A tipa gripu ⁽¹⁾.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde jeb EFSA ir noteikusi drošos D vitamīna daudzumus ikdienas lietošanai: bērniem no 1 līdz 10 gadiem līdz 2000SV (jeb 50µg) D vitamīna dienā; bērniem vecākiem par 10 gadiem, pieaugušajiem (tajā skaitā grūtniecēm) līdz 4000SV (jeb 100µg) D vitamīna dienā.

Ja vīrusu infekcija ir nopietna, cieš asinsvadi un sirds muskulis, tāpēc jebkāda lieka slodze nāk par sliktu. Svarīgi atcerēties, ka nedrīkst lietot alkoholu, jo tas pastiprina vīrusu toksisko iedarbību uz dzīvībai svarīgiem orgāniem.